Gatavošanās SMETA auditam nenozīmē dokumentu sakārtošanu tikai auditora vizītes dienai. Uzņēmumam jāpierāda, ka nodarbinātības nosacījumi, darba laiks, darba samaksa, darba aizsardzība, sūdzību iesniegšanas mehānismi un ārējā personāla uzraudzība veido vienotu un praksē funkcionējošu sistēmu. Auditors salīdzina dokumentāciju ar novērojumiem objektā, vadības skaidrojumiem un konfidenciālās intervijās iegūto darbinieku informāciju. Jebkura neatbilstība starp šiem avotiem mazina arī pārējo pierādījumu ticamību. Tādēļ sagatavošanās jāsāk ar audita tvēruma apstiprināšanu, faktisko procesu atspoguļošanu un atbildības noteikšanu par konstatēto trūkumu novēršanu. Tikai pēc tam ir lietderīgi sistematizēt dokumentāciju, veikt izmēģinājuma auditu un organizatoriski sagatavot uzņēmumu efektīvai novērtējuma norisei.
SMETA vērtē faktisko praksi, nevis deklarācijas
SMETA ir piegādes ķēdēs izmantota ētiskā audita metodika. Tā nav vadības sistēmas sertifikācija, un tās rezultātā netiek izsniegts atbilstības sertifikāts. Ziņojumā tiek atspoguļoti konstatējumi par konkrētu atrašanās vietu, novērtējuma tvērumu un periodu. Pasūtītājs šo ziņojumu izmanto piegādātāju uzraudzībā un piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes procesos.
Pirms sagatavošanās sākšanas vadībai ar klientu jāapstiprina audita tvērums, atrašanās vieta, vērtējamie procesi un darbinieku grupas, kā arī ziņojuma kopīgošanas nosacījumi. Divu pīlāru audits aptver darba praksi un darba aizsardzību. Četru pīlāru audits papildus ietver vides un uzņēmējdarbības ētikas jautājumus. Tvērumu nedrīkst pieņemt, pamatojoties tikai uz iepriekšējo auditu vai cita klienta prasībām. Sedex oficiālajos materiālos jāpārbauda arī tas, kura metodikas un atsauces dokumentu versija būs spēkā audita datumā.
Auditors nevērtē tikai procedūru esamību. Konstatējumi rodas, salīdzinot dokumentus, darba apstākļu novērojumus objektā, sarunas ar vadību un konfidenciālas darbinieku intervijas. Ja darba laika uzskaite šķiet korekta, bet darbinieki norāda, ka maiņu sāk agrāk, un novērojumi apstiprina darba veikšanu pirms ierašanās reģistrācijas, formāli pareizi ieraksti zaudē ticamību. Līdzīgas neatbilstības var attiekties uz darba samaksu, darba aizsardzību, nodarbinātību ar starpnieku palīdzību, vides pārvaldību un uzņēmējdarbības ētiku.
Par sagatavošanos jāatbild vadībai, kurai ir pilnvaras novērst neatbilstību cēloņus, nevis tikai kvalitātes vai personāla funkcijai. Koordinācijā jāiesaista ražošanas un citu pamatdarbības procesu vadītāji, darba aizsardzības speciālisti, personāla un algu uzskaites funkcija, iepirkumi, kā arī personas, kas uzrauga aģentūru nodrošinātos darbiniekus. Sagatavošanās loģika ir līdzīga pieejai, kas aprakstīta materiālā Kā sagatavot uzņēmumu otrās puses auditam pie galvenā piegādātāja? SMETA rezultāti un turpmākās darbības var ietekmēt piegādātāja kvalifikāciju vai statusa saglabāšanu, tomēr sekas ir atkarīgas no klienta noteikumiem un līguma nosacījumiem.
Vispirms jānosaka tvērums un atbildība
Gatavošanās SMETA auditam jāvada kā starpfunkcionāls projekts. Projekta vadītājam nepieciešams augstākās vadības mandāts, piekļuve datiem un tiesības eskalēt riskus. Tomēr koordinators neaizstāj procesu īpašniekus. Profesionālā atbildība saglabājas personāla un algu uzskaites, darba aizsardzības, pamatdarbības, vides pārvaldības, iepirkumu un administrācijas funkcijām, kā arī personām, kuras uzrauga darbaspēka aģentūras un apakšuzņēmējus. Vadībai jāapstiprina tvērums, grafiks, ziņošanas kārtība un korektīvajām darbībām nepieciešamie resursi.
| Joma | Procesa īpašnieks | Pierādījumu avoti | Galvenais risks | Darbības termiņš |
|---|---|---|---|---|
| Nodarbinātība un darba samaksa | Personāla un algu uzskaites funkcija | Līgumi, personāla lietas, darba laika uzskaite, algu saraksti | Neatbilstība starp darba laiku un darba samaksu | Pirms trūkumu analīzes pabeigšanas |
| Darba apstākļi | Darba aizsardzība un pamatdarbība | Riska novērtējumi, pārbaudes, darba vietu novērojumi | Apdraudējums veselībai vai dzīvībai | Nekavējoties pēc atklāšanas |
| Nodarbinātība ar starpnieku palīdzību | Iepirkumi un aģentūru uzraudzība | Līgumi, personu saraksti, norēķini, uzraudzības ieraksti | Nepietiekama nodarbinātības apstākļu kontrole | Atbilstoši trūkuma nozīmīgumam un mērogam |
| Sūdzības un ētika | Administrācija vai norīkota funkcija | Ziņojumu reģistri, izskatīšanas materiāli, darbiniekiem sniegtā informācija | Nepieejams vai neefektīvs mehānisms | Pirms efektivitātes novērtēšanas |
Trūkumu analīzi nedrīkst ierobežot ar dokumentu pilnīguma pārbaudi. Tajā jāatspoguļo faktiskais nodarbināšanas, darba laika reģistrēšanas, darba samaksas aprēķināšanas, apakšuzņēmēju pielaišanas darbam, sūdzību iesniegšanas un darba apstākļu uzraudzības process katrā maiņā. Jāņem vērā nodarbinātības formas, darbiniekus nodrošinošo uzņēmumu skaits, ražošanas sezonalitāte un intensīvāko virsstundu periodi. Kvalitatīvai sagatavošanai nepieciešamo laiku nosaka šo apstākļu sarežģītība, nevis tikai audita datums.
Prioritātes jānosaka pēc apdraudējuma cilvēkiem, juridiskā riska, problēmas mēroga un laika, kas nepieciešams cēloņa ilgtspējīgai novēršanai. Dokumentācijas vizuāla sakārtošana nedrīkst būt svarīgāka par drošību vai darbinieku tiesībām. Katra darbība jāiekļauj reģistrā, norādot atbildīgo, termiņu, izpildes pierādījumu un efektivitātes pārbaudes veidu. Neizpildāmi termiņi ir jāeskalē, nevis jāslēpj.
Pamatdarbības vadības iesaiste ir obligāta, jo lēmumi par darbinieku skaitu, virsstundām, produktivitāti un piegādes termiņiem var radīt neatbilstību priekšnosacījumus. Ja ražošanas plāns faktiski liek strādāt pretēji noteiktajai kārtībai, veidlapas izlabošana problēmu neatrisinās. Vadībai jāpieņem lēmums par resursiem, darba organizāciju vai saistībām pret klientu. Lomu sadalījumu ieteicams noteikt tikpat nepārprotami kā materiālā Kā sagatavot ievadīšanas procesu jaunam kvalitātes inženierim vai ISO vadības sistēmas pārstāvim.
Situācijai objektā jāapstiprina ierakstos norādītais
Sagatavošanās apsekojums jāveic pa darbinieka ikdienas maršrutu, nevis pa reprezentatīvo viesu maršrutu. Tajā jāiekļauj ieeja uzņēmuma teritorijā, ģērbtuves, ceļš līdz darba vietai, ražošanas telpas vai citas darba veikšanas vietas, sanitārās un sadzīves telpas, noliktavas, pārvietošanās ceļi un evakuācijas izejas. Ja darba devējs vai starpnieks nodrošina izmitināšanu, jānovērtē arī šī joma. Pārbaudē jāaptver visas maiņas, paaugstināta riska zonas, no galvenajiem pārvietošanās ceļiem attālinātas darba vietas un ārējā personāla izmantotās zonas. Mērķis nav pārbaudīt kārtību iepriekš paziņotas vizītes laikā, bet gan noteikt, vai ikdienas apstākļi atbilst dokumentos norādītajam.
Apsekojuma laikā jānovērtē mašīnu aizsargi, pārvietošanās un evakuācijas ceļu pieejamība, ugunsdrošība, bīstamo vielu glabāšana un marķēšana, individuālo un kolektīvo aizsardzības līdzekļu pieejamība un lietošana, pirmās palīdzības aprīkojums un drošības zīmju salasāmība. Aprīkojuma esamība pati par sevi vēl neapliecina aizsardzības pasākumu efektivitāti. Novērojumi jāsalīdzina ar aktuālajiem darba vides riska novērtējumiem, apmācību, nelaimes gadījumu un gandrīz notikušu nelaimes gadījumu uzskaiti, kā arī uzņēmumā nepieciešamo pārbaužu un mērījumu rezultātiem.
Katrai tehniskai nepilnībai jānosaka atbildīgā persona un reāls novēršanas termiņš. Līdz pilnīgai novēršanai jāievieš pagaidu riska mazināšanas pasākums. Ja tas nenodrošina drošību, pareizais lēmums var būt procesa pagaidu apturēšana, nevis termiņa pārcelšana reģistrā.
Darba apstākļi jāsalīdzina arī ar ražošanas plānu. Plānotais darbinieku skaits un maiņu organizācija var šķist atbilstoša, lai gan faktiskā slodze izraisa virsstundas, pārtraukumu saīsināšanu vai apiešanu, personu pielaišanu bez nepieciešamās kvalifikācijas vai efektīvas instruktāžas aizstāšanu ar parakstu. Tādēļ analīzē jāiekļauj faktiskais darbinieku skaits maiņās, virsstundu izmantošana, prombūtnes un ārējo pakalpojumu sniedzēju klātbūtne.
Novērtējums attiecas ne tikai uz uzņēmuma darbiniekiem, bet arī uz pagaidu darbiniekiem un migrējošajiem darba ņēmējiem, apsardzes, uzkopšanas, iekšējās loģistikas un ēdināšanas personālu, kā arī citām grupām, kas strādā uzņēmuma teritorijā. Operacionālais risks nebeidzas līdz ar paša uzņēmuma algu sarakstu. Uzraugot ārējos izpildītājus, jānosaka, kas viņus pielaiž darbam, pārbauda kvalifikāciju un reaģē uz novirzēm.
Darbību darba aizsardzības jomā nevar uzskatīt par efektīvi pabeigtu, ja mašīnas aizsargs pastāv tikai pārbaudes protokolā, darbinieki to ikdienā apiet, bet vadītāji novirzi pieļauj produktivitātes saglabāšanas dēļ. Šāds gadījums vienlaikus norāda uz tehnisku trūkumu, neefektīvu uzraudzību, nepareizi noteiktiem ražošanas mērķiem un organizācijas toleranci pret novirzēm. Problēmas novēršanu apliecinās ilgtspējīgs tehniskais risinājums, darba novērošana pēc tā ieviešanas un apstiprinājums, ka plāns un personāla nodrošinājums vairs neveicina aizsarga apiešanu.
Līdzīgs pierādījumu savstarpējās atbilstības princips izmantots materiālā Piegādātāja audits kodolenerģētikas nozarē — ko pārbauda un kā uzņēmumam sagatavoties pirms kvalifikācijas. Deklarācijas un protokoli ir vērtīgi tikai tad, ja tos apstiprina faktiskais darba izpildes veids.
Dokumentācijai jāsniedz vienots un saskaņots priekšstats
Dokumentus nevajadzētu kārtot tikai pa struktūrvienībām, jo auditors izseko konkrētas personas nodarbinātības procesam, nevis uzņēmuma organizatoriskajai struktūrai. Izvēlētajiem darbiniekiem jāapvieno pierādījumi par pieņemšanu darbā, līgumu un nodarbinātības tiesisko pamatu, darba laiku, darba samaksu un ieturējumiem, atvaļinājumiem, apmācībām, veselības pārbaudēm, sūdzību iesniegšanu un darba attiecību izbeigšanu. Šāds skatījums atklāj trūkumus, kurus nevar pamanīt atsevišķos personāla, algu uzskaites, darba aizsardzības un ražošanas dokumentu kopumos.
Īpaša uzraudzība nepieciešama darbaspēka aģentūru dokumentācijai. Tās formālais īpašnieks var būt ārējs uzņēmums, tomēr ražotnei jānodrošina to pierādījumu pieejamība, kas vajadzīgi darba apstākļu apliecināšanai tās teritorijā.
Dokumentu izlase jāveido tā, lai tajā būtu pārstāvēti dažādu maiņu un struktūrvienību darbinieki ar atšķirīgām nodarbinātības formām, tostarp pagaidu darbinieki, kā arī ierastās un paaugstinātas slodzes periodi. Par katru personu līgums un darbā pieņemšanas laikā saskaņotie nosacījumi jāsalīdzina ar grafikiem, ieejas un izejas reģistriem, darba laika uzskaiti, algu sarakstiem, maksājumu apliecinājumiem un attiecīgajos gadījumos — aģentūras dokumentiem. Atlasot tikai pilnīgas personāla lietas vai pēdējo, mierīgāko mēnesi, iegūst ērtu, taču nereprezentatīvu priekšstatu. Tādēļ ierakstu glabāšana un pieejamība jāorganizē tā, lai varētu izsekot visam pārbaudāmajam periodam, nevis tikai pašreizējai situācijai.
Nozīmīgākās neatbilstības parasti rodas sistēmu saskares punktos. Piekļuves kontroles dati var uzrādīt atrašanos objektā ārpus darba laika uzskaites, ražošanas plāns var prasīt grafikam neatbilstošu darbinieku skaitu, savukārt gabaldarba samaksas vai prēmijas aprēķins var nesakrist ar personāla, algu un virsstundu uzskaites datiem. Viens korekts pārskats nenovērš pretrunas starp dažādiem avotiem.
Katra atšķirība jāreģistrē, norādot tās cēloni, korekciju un ietekmi uz darbinieku, jo īpaši uz pienākošos darba samaksu, atpūtas laiku, atvaļinājumu vai ieturējumiem. Piemēram, vēlu iziešanu no uzņēmuma var izraisīt transporta gaidīšana, taču šādam skaidrojumam nepieciešams apstiprinājums, un to nedrīkst automātiski attiecināt uz visiem gadījumiem.
Vienlaikus jāpārbauda politiku, procedūru, riska novērtējumu, atļauju, pārbaužu, apmācību reģistru un sūdzību iesniegšanas mehānismu aktualitāte. Spēkā esošo dokumentu sarakstā jānorāda īpašnieks un pārskatīšanas termiņš. Tomēr nevajadzētu radīt instrukcijas, kuras uzņēmums praksē neizmanto. Neizmantots dokuments palielina risku, ka deklarētais darbības veids atšķirsies no faktiskā, un mazina ierakstu ticamību.
Piekļuve personāla lietām jāsagatavo, ievērojot konfidencialitāti un personas datu aizsardzību. Par audita atbalstu atbildīgajai personai jāzina, kur atrodas attiecīgais pierādījums, kam ir tiesības to izsniegt, kādā apjomā to drīkst uzrādīt un kā konkrētais ieraksts tiek veidots. Tas attiecas gan uz uzņēmuma dokumentiem, gan uz datiem, ko glabā aģentūras vai citi pakalpojumu sniedzēji. Līdzīga pierādījumu disciplīna ir būtiska visos gadījumos, kad tiek vērtēta formālā atbilstība un informācijas avotu ticamība, kā tas atspoguļots materiālā Obligātais KSC audits: kuriem būtisko pakalpojumu sniedzējiem jāsagatavojas pirmajam atbilstības novērtējumam.
Darbinieki jāinformē, nevis jāapmāca sniegt noteiktas atbildes
Darbinieku sagatavošanai SMETA auditam jāsamazina organizatoriskā nenoteiktība, nevis jāietekmē viņu atbilžu saturs. Darbiniekiem iepriekš jāizskaidro audita mērķis, paredzamā norise un iespēja piedalīties konfidenciālā sarunā ar auditoru. Paziņojumā nepārprotami jānorāda, ka godīga atbilde, problēmas izcelšana vai atteikšanās apspriest ar darbu nesaistītus jautājumus neradīs negatīvas sekas.
Informācija jāsniedz visām maiņām pieejamos kanālos un darbiniekiem faktiski saprotamās valodās. Ja daļa personāla nepietiekami pārvalda poļu valodu, jāizvērtē tulka nepieciešamība un jānodrošina viņa objektivitāte un konfidencialitāte.
Nedrīkst rīkot izmēģinājuma intervijas, kurās darbiniekiem māca konkrētas atbildes, vai izvēlēties tikai par „drošiem” uzskatītus darbiniekus. Šāda rīcība atbilstību neuzlabo. Tā apgrūtina faktisko apstākļu novērtēšanu un var tikt uztverta kā spiediens. Atšķirības starp darbinieku teikto, personāla dokumentiem un vadītāju praksi norāda uz vāju uzraudzību vai neefektīvu komunikāciju. Spiediena izdarīšana uz darbiniekiem savukārt rada atsevišķu ētikas risku, jo īpaši jautājumos par darba samaksu, darba laiku, sūdzībām un vadītāju rīcību.
Pirms audita jāpārbauda nevis tas, vai darbinieki spēj atkārtot procedūru tekstu, bet gan tas, vai viņi prot procedūras izmantot. Darbiniekam jāsaprot darba samaksas un virsstundu aprēķināšanas principi, atvaļinājuma izmantošanas kārtība, darba aizsardzības pamatprasības, kā arī pieejamie kanāli sūdzību un pārkāpumu ziņošanai. Praktisks pārbaudes jautājums ir: kur un kā iespējams ziņot par problēmu, kas izskata ziņojumu un vai darbinieks zina par aizliegumu īstenot nelabvēlīgas atbildes darbības.
Vadībai jāanalizē sūdzību iesniegšanas kanālu izmantošana un atbilžu sniegšanas savlaicīgums, neatklājot ziņotāju personas datus. Ziņojumu neesamība pati par sevi nepierāda, ka mehānisms darbojas pareizi. Tā var arī nozīmēt, ka kanāls nav zināms vai tiek uztverts kā nedrošs.
Vadītāji jāsagatavo faktos balstīti izskaidrot procesu norisi, datu avotus, izņēmumus un veiktās korektīvās darbības. Vadītājam jāzina, kas apstiprina darba grafiku, no kurienes tiek iegūti darba laika dati, kā tiek izskatītas novirzes un kur atrodams korekcijas izpildes apliecinājums. Atbilde „nezinu, pārbaudīšu” ir ticamāka par minējumu, izņēmuma slēpšanu vai nepamatotu solījumu. Vadītāju sagatavošanā jāietver vismaz viņu atbildība par darba laiku, darba samaksu, darba aizsardzību, ziņojumu izskatīšanu un aizliegumu vērsties pret ziņotājiem.
Šāda sagatavošanās atbilst saskaņotas rīcības principam, kas aprakstīts materiālā Kā sagatavot komandu klienta auditam, ja tiek prasīts APQP, PPAP un cēloņu analīze. Katra persona zina savu lomu, spēj norādīt informācijas avotu un nepārņem procesa īpašnieka atbildību. Tomēr tas nenozīmē atbilžu iestudēšanu. SMETA auditā ticamība rodas tad, ja darbinieku brīvi sniegtā informācija, vadības skaidrojumi un organizācijas ieraksti raksturo vienu un to pašu darba praksi.
Izmēģinājuma audits un darbības pēc audita
Izmēģinājuma auditam jāatspoguļo SMETA pierādījumu iegūšanas pieeja: dokumentu pārbaude, objekta apsekošana un konfidenciālas intervijas ar darbiniekiem. Tā mērķis nav apstiprināt iepriekš pieņemtu atbilstību, bet gan atklāt atšķirības starp ierakstiem, faktisko praksi un darbu veicošo personu sniegto informāciju. Lielāku vērtību nodrošina novērtējums, ko veic no pārbaudāmajiem procesiem neatkarīga persona.
Uzņēmuma gatavību nevajadzētu mērīt tikai pēc slēgto uzdevumu skaita. Novērtējuma pamatā ir neatrisināto risku nozīmīgums, pierādījumu pilnīgums un veikto darbību efektivitāte. Noderīgi rādītāji ir dokumentu iegūšanai nepieciešamais laiks, neizskaidroto neatbilstību skaits un to augsta riska darbību īpatsvars, kuras slēgtas kopā ar efektivitātes apliecinājumu.
Izmēģinājuma rezultāti ir pamats vadības lēmumam: saglabāt audita datumu, ieviest pagaidu aizsardzības pasākumus vai vienoties par audita pārcelšanu. Katram būtiskam riskam jānosaka atbildīgais, jānovērtē ietekme un jādokumentē pieņemtais lēmums. Grafiku ieteicams veidot vairākos scenārijos, līdzīgi kā materiālā Kā sagatavot uzņēmumu LVS EN ISO 9001 sertifikācijai 90, 180 un 270 dienās — reāli scenāriji.
Pirms audita dienas jānorīko kontaktpersonas, jānosaka iekļūšanas un pārvietošanās kārtība uzņēmuma teritorijā, jāsagatavo piekļuve dokumentiem un jāvienojas par papildu ierakstu ātras iegūšanas veidu. Jānodrošina arī telpa konfidenciālām sarunām, tulka klātbūtne, ja tā nepieciešama, un auditoriem jāizskaidro spēkā esošie drošības noteikumi.
Praktiska organizācijas gatavības pārbaude ir pieprasījums izmēģinājuma laikā iesniegt vairākus ierakstus no dažādiem periodiem un struktūrvienībām. Ja to iegūšanai nepieciešama improvizācija, pretrunīgu datu manuāla saskaņošana vai vienas neaizvietojamas personas iesaiste, uzņēmuma pierādījumu pārvaldības sistēma vēl nav stabila.
Zināmas problēmas nedrīkst slēpt. Ticamā skaidrojumā jānorāda faktiskā situācija, ieviestais ierobežojošais pasākums, cēloņa analīzes rezultāts un reāls ilgtermiņa risinājuma plāns. Termiņam jāizriet no pieejamajiem resursiem un darba apjoma, nevis no vēlmes pēc iespējas ātrāk slēgt konstatējumu.
Pēc audita skaidri jānodala korekcija no korektīvās darbības. Atsevišķa ieraksta izlabošana vai lokālas nepilnības novēršana neaizstāj pamatcēloņa noteikšanu, problēmas mēroga novērtēšanu un pārbaudi, vai tā nav sastopama arī citās struktūrvienībās vai periodos. Pēcaudita rīcības plānā jānorāda cēlonis, tvērums, atbildīgais, termiņš un efektivitātes pierādījums. Darbību drīkst slēgt tikai pēc ilgtspējīgu izmaiņu apstiprināšanas, nevis pēc paziņojuma, ka uzdevums ir izpildīts.
Masz pytania? Porozmawiajmy.
Bezpłatna konsultacja – bez zobowiązań.